Izglītība mainās, un līdz ar to rodas jaunas idejas par to, kā skolēni mācās. Viena no šādām idejām ir konstruktīvisms (konstruktīvisma teorija), mācību pieeja, kuras mērķis ir palīdzēt skolēniem aptvert dažādus jēdzienus.
Tātad, kas īsti ir konstruktīvisms? Tas ir mācību veids, kas koncentrējas uz to, lai studenti aktīvi veidotu izpratni par pasauli. Tā ir teorija kas nosaka, ka skolēni veido zināšanas nevis pieņemt informāciju.
Šajā rakstā ir izjaukts konstruktīvisms, paskaidrojot, kas tas ir, kāpēc tas ir svarīgi, iesaistītie mācību posmi, galvenie komponenti un priekšrocības, ko tas piedāvā.
Vienkārši izsakoties, konstruktīvisms ir saistīts ar studentiem, kas dara vairāk nekā tikai faktu iegaumēšanu. Tā vietā viņi aktīvi veido savas zināšanas, iesaistoties materiālā. Iedomājieties to kā zināšanu garīgās struktūras veidošanu ķieģelis pa ķieģelim, nevis vienkārši informācijas saņemšanai.
Konstruktīvisma nozīme ir tā spējā padarīt mācīšanos jēgpilnāku. Kad skolēni aktīvi iesaistās mācību procesā, viņiem ir lielāka iespēja atcerēties un saprast informāciju. Tas ir tāpat kā iemācīties braukt ar velosipēdu — jūs labāk atceraties, faktiski minot pedāļus un līdzsvarojot, nevis vienkārši lasot par to.
Konstruktīvisma mācīšanās posmi ietver dažādus soļus, sākot no sākotnējās saskarsmes ar jaunu informāciju un beidzot ar koncepcijas apguves pēdējo posmu. Katrs solis veicina vispārēju zināšanu veidošanu skolēna prātā.
Konstruktīvisma galvenie elementi ietver darbības, kas veicina izpēti, sadarbību un praktisku pieredzi. Šo elementu mērķis ir nodrošināt bagātīgu mācību vidi, kurā skolēni var aktīvi piedalīties un saprast, ko viņi mācās.
Konstruktīvismam ir daudz priekšrocību. Tas veicina kritisko domāšanu, problēmu risināšanas prasmes un dziļāku izpratni par priekšmetiem. Studenti kļūst par patstāvīgākiem izglītojamiem, kuri ir gatavi pielietot savas zināšanas reālās dzīves situācijās.
Kopumā konstruktīvisms ir dinamiska pieeja, kas pārvērš izglītību par interaktīvu un saistošu ceļojumu, ļaujot skolēniem aktīvi konstruēt savas zināšanas.
Konstruktīvisma teorija un tās nozīme
Konstruktīvisms ir teorija, kas liek domāt, ka audzēkņi vienkārši neuzņem informāciju; tā vietā viņi aktīvi veido savas zināšanas. Galvenā koncepcija ir tāda, ka jūsu pieredze veido zināšanas, kuras jūs radāt kā apmācāmais.
Pārdomājot šo pieredzi un integrējot jaunas idejas esošajās zināšanās, jūs uzlabojat savu izpratni.
Konstruktīvisma pieejā tiek izmantotas interaktīvas mācīšanas metodes, piemēram, diskusijas, lai radītu mācību vidi, kurā audzēkņi aktīvi iesaistās cits ar citu. Teorija attur no pirmās iegaumēšanas, tā vietā uzsverot izpratni.
Konstruktīvisma nozīme ir tā spējā dot iespēju izglītojamajiem pielietot un uzlabot domāšanas prasmes, piemēram, problēmu risināšanas prasmes, lai nodotu zināšanas jaunām situācijām. Šī teorija ne tikai uzlabo problēmu risināšanas spējas, bet arī veicina personīgo izaugsmi un sabiedrības integrāciju, iegūstot jaunu pieredzi.
Piemēram, piedalīšanās diskusiju grupās veicina mācīšanos no vienaudžiem vai pasniedzējiem, veicinot aktīvu iesaistīšanos. Šī pieeja ir pretstatā pasīvā mācīšanās, kur tiek apgūtas jaunas zināšanas, neradot jaunas idejas.
Izpratne par dažādām konstruktīvisma teorijām izglītībā
Izglītībā četri galvenie konstruktīvisma teoriju veidi skaidro, kā cilvēki mācās un iegūst zināšanas.
Triviālais vai kognitīvais konstruktīvisms ir fundamentāls tips, kas liek pamatu citām konstruktīvisma idejām. Tas liek domāt, ka audzēkņi veido zināšanas, interpretējot personīgo pieredzi, izmantojot savas garīgās prasmes. Mācīšanās ir aktīvs process, kurā indivīdi integrē jaunu informāciju ar to, ko viņi jau zina. Piemēram, students, kurš saprot reizināšanu, var izmantot šo izpratni aprēķināt procentus.
Radikāls konstruktīvisms uzsver, ka mācību grāmatu zināšanas var nebūt tik nozīmīgas kā zināšanu veidošana, izmantojot personīgo pieredzi. Šāda veida konstruktīvisms liek domāt, ka iepriekšējām zināšanām ir izšķiroša nozīme jaunas informācijas izpratnē, izceļot dziļo saikni starp izglītojamo individualitāti un viņu mācību process.
Sociālais konstruktīvisms griežas ap ideju, ka vienaudži un cilvēki savā vidē būtiski ietekmē mācību procesu. Tas nozīmē, ka mijiedarbība ar vienaudžiem, ģimeni, skolotājiem un administratoriem tiešā veidā ietekmē personas aktivitātes mācību kontekstā un sniedzas tālāk par formālo izglītību dažādās dzīves pieredzēs.
Kultūras konstruktīvisms uzskata, ka izglītojamo viedokli ietekmē viņu apkārtnes kultūra un tradīcijas. Šī teorija liecina, ka cilvēka izpratne kultūras fons palīdz noteikt faktorus, kas veido viņu uzskatus un perspektīvas.
Mācīšanās konstruktīvisma teorija 5 vienkāršos posmos
Mācīšanās, izmantojot konstruktīvisma teoriju, ietver piecus galvenos posmus, kas palīdz izglītojamajiem soli pa solim uztvert koncepciju:
Pirmajā posmā, ko sauc par “Iesaistīšanos”, skolotājs mēģina noskaidrot, ko skolēns jau zina, un identificē visus trūkumus savās zināšanās.
Pārejot uz “Izpētes” posmu, skolēni aktīvi iedziļinās jaunajā koncepcijā, izmantojot dažādas mācību pieredzes. Viņi var apspriesties ar vienaudžiem un veikt novērojumus, lai labāk saprastu.
Posmā “Izskaidrot” pedagogi palīdz izglītojamajiem savienot jauno informāciju un risina visus jautājumus, lai nodrošinātu lielāku skaidrību.
Posmā “Izstrādāt” studenti pielieto apgūto, ļaujot viņiem iegūt dziļāku izpratni par koncepciju.
Visbeidzot, posmā “Novērtēt” skolotāji vērtē skolēnus lai redzētu, vai viņi saprot galvenos jēdzienus.
Šie pieci posmi ir izšķiroši konstruktīvismā, jo tie veicina sadarbību un aktīvu mācīšanos. Strādājot kopā, skolēni var efektīvi risināt problēmas un izprast jaunas koncepcijas.
5 konstruktīvisma būtiskie elementi
Konstruktīvismam, teorijai par to, kā cilvēki mācās, ir pieci svarīgi aspekti, kas ietekmē tās piemērošanu studentiem.
Pirmkārt, tas ir saistīts ar ideju, ka zināšanas ir konstruētas. Vienkāršāk sakot, tas nozīmē, ka tas, ko mēs zinām, ir balstīts uz to, ko mēs jau zinām.
Otrkārt, mācīšanās tiek attēlota kā aktīvs process. Tas nozīmē, ka audzēkņi nav pasīvi informācijas saņēmēji, bet gan aktīvi sadarbojas ar saviem vienaudžiem vai pasniedzējiem, izmantojot interaktīvas metodes, piemēram, piedaloties diskusijās.
Indivīdi mācās ejot. Katrs iegūtais jēdziens papildina viņu izpratni, palīdzot labāk izprast turpmākās idejas.
Mācīšanās tiek uzskatīta par sabiedrisku darbību. Tas nozīmē, ka indivīdi zināšanas iegūst ne tikai pašmācības ceļā, bet arī mijiedarbojoties ar citiem, vienaudžiem, pedagogiem vai ģimenes locekļiem.
Mācīšanās notiek kontekstā. Studenti uztver jaunu informāciju, saistot to ar to, ko viņi jau saprot un kam tic, uzsverot, cik svarīgi ir saistīt jaunas zināšanas ar esošajiem ietvariem.
Turklāt zināšanas tiek uztvertas kā personisks aspekts. Tā kā ikvienam ir unikāla pieredze un priekšzināšanas, mācību process katram cilvēkam ir atšķirīgs.
Visbeidzot, motivācijai ir izšķiroša nozīme mācībās. Ja izglītojamajiem trūkst motivācijas, viņiem ir grūti izmantot savu iepriekšējo pieredzi un izveidot saikni ar jaunu informāciju. Motivācija ir dzinējspēks, kas uzlabo mācīšanās pieredzi un iedrošina iegūto zināšanu pielietojums.
Konstruktīvisma priekšrocības
Konstruktīvismam, mācīšanās teorijai, ir vairākas priekšrocības, kas veicina saistošāku un efektīvāku izglītības pieredzi. Viens no galvenajiem ieguvumiem ir baudījums, ko tas sniedz mācību procesam. Atšķirībā no tradicionālajām metodēm, kurās skolēni pasīvi saņem informāciju, konstruktīvisms ļauj skolēniem izmantot savu pieredzi, lai saprastu jaunas zināšanas.
Vēl viena būtiska priekšrocība ir problēmu risināšanas un sociālo prasmju attīstība. Sadarbojoties ar pasniedzējiem, vienaudžiem vai ģimenes locekļiem, skolēni iesaistās jēgpilnās aktivitātēs, kas uzlabo viņu spēju risināt problēmas un orientēties sociālās situācijās.
Atbildība uz mācīšanos ir konstruktīvisma galvenais aspekts. Studenti uzņemas atbildību par savu izglītību, jo tā balstās uz viņu jautājumiem un novērojumiem. Šī personalizētā pieeja ne tikai padara mācīšanos jēgpilnāku, bet arī palielina iespēju saglabāt un pielietot zināšanas reālās dzīves situācijās.
Konstruktīvisms arī izraisa zinātkāri studentos, savienojot mācību aktivitātes ar reālās pasaules kontekstiem. Šī saikne mudina viņus apšaubīt un apstrīdēt esošo informāciju, veicinot dziļāku izpratni par tēmu.
Visbeidzot, konstruktīvisms veicina mācīšanās dažādību. Ļaujot skolēniem smelties no savas pieredzes un kultūras pieredzes, tas rada iekļaujošāku un dinamiskāku izglītības vidi. Tas ne tikai respektē audzēkņu individualitāti, bet arī bagātina vispārējo mācību pieredzi.
Secinājumi
Konstruktīvisms ir ļoti svarīga teorija, kas studentiem padara mācīšanos jautru. Tas viss ir saistīts ar iesaistīšanos mācībās, kas padara to interesantu. Kad skolēni aktīvi piedalās, viņi sāk kritiski domāt. Tas nozīmē, ka viņi iemācās risināt problēmas, kas ir ļoti noderīgi reālajā pasaulē.
Atšķirībā no sēdēšanas un klausīšanās, konstruktīvisms ļauj studentiem izmantot to, ko viņi jau zina, lai apgūtu jaunas lietas. Tas ir tāpat kā balstīties uz to, ko viņi ir piedzīvojuši iepriekš. Šis mācīšanās veids ir ļoti svarīgs, jo tas veicina radošumu, analīzi un vērtēšanu. Tas visu mācību pieredzi pārvērš par kaut ko foršu un saistošu.
Atstāj atbildi