Frāzes un teikumi ir kā teikumu veidošanas bloki. Viņiem abiem ir svarīga loma, taču klauzulas ir īpašas, jo tās ir pilnīgas idejas, kas var pastāvēt atsevišķi. Uztveriet tos kā pilnus teikumus lielākos teikumos.
Frāzes ir vārdu grupas, kas darbojas kopā, bet neizsaka pilnīgu domu. Tie bieži darbojas kā teikuma daļas, pievienojot detalizētu informāciju vai informāciju.
No otras puses, klauzulām ir priekšmets (par ko vai par ko ir teikums) un darbības vārds (ko subjekts dara vai notiek darbība). Viņiem var būt jēga atsevišķi un nepaļaujas uz to, ka pārējais teikums tiks saprasts.
Frāžu un teikumu izpratne ir būtiska angļu valodas gramatikā, jo tie palīdz mums izveidot skaidrus un jēgpilnus teikumus. Tie piešķir mūsu rakstībai struktūru un dziļumu, ļaujot efektīvāk izteikt idejas. Zinot, kā tos pareizi izmantot, jūsu rakstīšana var būt spēcīgāka un lasītājiem saistošāka.
Kas ir frāze?
Frāze ir vārdu kopums, kas var ietvert svarīgas teikuma daļas, piemēram, lietvārdu vai darbības vārdu. Tomēr atšķirībā no pilna teikuma frāzei nav gan subjekta (tas, kurš veic darbību), gan predikāta (kas norāda, ko subjekts dara). Tā vietā tas teikumam pievieno detaļas vai informāciju, runājot par tēmu, objektu, darbības vārdu vai kontekstu.
Piemēram, ja sakāt “vecā māja pie upes”, šī vārdu grupa veido frāzi, sniedzot papildu informāciju par lietvārdu “māja”. Frāzes padara teikumus aprakstošākus vai konkrētākus.
Ņemiet vērā: lai gan teikumi sastāv no frāzēm, frāzes izņemšana no teikuma var nepadarīt to par pilnu teikumu. Frāzes darbojas kopā ar citiem vārdiem, lai sniegtu pilnīgu domas un idejas.
Frāžu izpratne ir ļoti svarīga, veidojot teikumus, kas efektīvi nodod paredzēto vēstījumu. Tie darbojas kā būtiski elementi, kas mūsu valodai piešķir dziļumu un detalizāciju, palīdzot mums izteikties precīzāk.
8 frāžu veidi angļu valodas gramatikā
Angļu valodas gramatikas pasaulē dažāda veida frāzes spēlē dažādas lomas. Šīs frāzes, kas ir būtiskas teikumu veidošanai, ir astoņās atšķirīgās formās:
1. Lietvārdu frāzes
Lietvārdu frāze ietver lietvārdu un vārdus, kas to raksturo. Piemēram, teikumā “Talantīgs, gudrs students absolvēs” lietvārda frāze ir “talantīgs, gudrs students”. Tā ir kā vārdu grupa, kas stāsta par personu, vietu, lietu vai ideju.
Īpašības vārdi, vārdi, kas raksturo lietvārdus, ir arī daļa no lietvārdu frāzēm. Tie palīdz sniegt sīkāku informāciju par lietvārdu. Lietvārdu frāžu izpratne palīdz mums izveidot labākus teikumus, padarot mūsu rakstīšanu aprakstošāku un interesantāku. Tas ir tāpat kā īpašs rīks, lai radītu skaidrākus attēlus mūsu prātā lasīt vai rakstīt.
2. Darbības vārdu frāzes
Darbības vārda frāze ietver darbības vārdu un tā vārdus, kas apraksta vai maina darbību. Piemēram, “Kaķis mierīgi guļ” darbības vārda frāze ir “mierīgi guļ”. Šīs frāzes izsaka darbības, stāvokļus vai notikumus teikumā. Tie var saturēt palīgdarbības vārdus (piemēram, “ir”, “bija” vai “būs”) un apstākļa vārdus (piemēram, “ātri” vai “laimīgi”), kas sniedz sīkāku informāciju par darbību.
Darbības vārdu frāžu izpratne palīdz saprast, kā notiek darbības un to nianses teikumos. Piemēram, “Viņa bija cītīgi praktizējusi” parāda darbības vārda frāzi “bija cītīgi praktizējusi”, ilustrē nepārtrauktās pūles, ko viņa pieliek praksē.
Arī lasīt: Amerikāņu slenga vārdi
3. Gerunda frāzes
Gerund frāze sākas ar darbības vārdu, kas beidzas ar -ing, kas darbojas kā lietvārds. Piemēram, “Grāmatu lasīšana ir patīkama”. Šeit “grāmatu lasīšana” darbojas kā gerund frāze. Šīs frāzes kalpo kā subjekti, objekti vai papildinājumi teikumos. Tie var ietvert modifikatorus, piemēram, īpašības vārdus vai apstākļa vārdus.
Gerund frāžu atpazīšana palīdz izprast to lomu teikumos. Tie norāda uz darbībām vai darbībām, un tiem ir izšķiroša nozīme skaidru, kodolīgu teikumu veidošanā. Pareiza gerund frāžu identificēšana un lietošana uzlabo komunikācijas prasmes, palīdzot efektīvi rakstīt un runāt. Šo struktūru apgūšana veicina labāku teikuma struktūras un gramatikas izpratni.
4. Infinitīvas frāzes
Infinitīva frāze, kas sākas ar vārdu “līdz”, sastāv no infinitīva darbības vārda. Tas parāda, ko kāds vēlas vai plāno darīt. Piemēram, teikumā “Džerara sapnis ir studēt klasiku” infinitīva frāze ir “studēt klasiku”. Tas izskaidro Džerara vēlmi apgūt klasisko literatūru vai priekšmetus. Infinitīvas frāzes var skaidri un kodolīgi izteikt mērķus, vēlmes vai mērķus.
Šīs frāzes bieži seko tādiem darbības vārdiem kā “vēlēties”, “plānot” vai “cerēt”. To izpratne palīdz atpazīt kāda nodomus vai mērķus teikumā.
5. Appozitīvās frāzes
Pozitīva frāze pievieno papildu informāciju par lietvārdu. Tā ir vārdu grupa, kas atdalīta ar komatiem un sniedz vairāk informācijas par lietvārdu. Piemēram, teikumā “Mans brālis Malkolms ir zinātnieks” “Malkolms” ir pozitīvā frāze, kas stāsta vairāk par “manu brāli”.
Šīs frāzes sniedz būtisku vai nebūtisku informāciju. Tie palīdz precizēt vai pievienot teikumam interesantu informāciju. Neatkarīgi no tā, vai tā ir personas identificēšana pēc viņu attiecībām vai papildu faktu piedāvāšana, pozitīvās frāzes padara teikumus aprakstošākus un saistošākus.
6. Līdzdalības frāzes
Līdzdalības frāze sākas ar darbības vārdu, kas mainās, lai darbotos kā īpašības vārds vai lietvārds. Tas palīdz izskaidrot darbības vai aprakstīt lietas teikumā. Piemēram, teikumā “Pēc mājasdarba pabeigšanas Džeks devās gulēt” līdzdalības frāze ir “Pēc mājasdarba pabeigšanas”. Tas papildina sīkāku informāciju, runājot par to, kas notika pirms Džeka devās gulēt.
Šīs frāzes, kas veidotas no tagadnes vai pagātnes divdabjiem, padara teikumus interesantākus un sniedz papildu informāciju par darbībām vai priekšmetiem. Tie ir kā slepena sastāvdaļa, kas uzlabo to, kā mēs izpaužamies rakstveidā.
7. Priekšvārdu frāzes
Priekšnosacījuma frāzē tiek izmantoti tādi vārdi kā “ieslēgts”, “iekšā” vai “ar”, lai parādītu, kur un kā kaut kas atrodas. Pieņemsim šo teikumu: "Maiznieks uzlika glazūru uz kūkas." Šeit prepozīcijas frāze ir “uz kūkas”, norādot, kur palika glazūra. Šīs frāzes var pastāstīt par vietu, laiku, virzienu vai attiecībām. Piemēram, “zem galda”, “dienas laikā” vai “ar manu draugu”.
Tie papildina teikumus, padarot tos skaidrākus. Prepozīcijas frāžu izpratne palīdz rakstīt un runāt, jo tās sniedz vairāk informācijas par tēmu un tā apkārtni, padarot teikumus aprakstošākus un saistošākus.
8. Absolūtās frāzes
Absolūtā frāze satur subjektu bez darbības vārda un modificē visu teikumu. Piemēram, apsveriet teikumu: "Viņš izgāja no istabas, viņa gurni šūpojās." Šeit absolūtajai frāzei “viņa gurni šūpojas” trūkst darbības vārda, bet tiek pievienota aprakstoša informācija.
Šīs frāzes parasti sastāv no lietvārda un divdabības (darbības vārda -ing vai -ed forma). Tie sniedz papildu informāciju par galveno klauzulu, bieži izsakot vienlaicīgas darbības vai nosacījumiem. Lai gan absolūta frāze nav pilnīgs teikums, tā uzlabo izpratni, piedāvājot papildu kontekstu vai aprakstu. Tie var dot rakstīšanai spilgtumu un dziļumu, radot lasītājam detalizētāku attēlu.
Arī lasīt: 85 līdzību piemēri
Kas ir klauzula?
Klauzula ir vārdu grupa, kas veido teikuma daļu un izsaka pilnīgu ideju. Katrai klauzulai ir divas būtiskas daļas: subjekts (galvenā persona, lieta vai ideja) un darbības vārds (darbība vai esamības stāvoklis). Tie var būt atsevišķi kā teikums vai strādāt kopā lielākā teikumā. Teikumi sastāv no neatkarīgiem teikumiem, kas var būt atsevišķi, un atkarīgiem teikumiem, kas balstās uz neatkarīgu teikumu, lai papildinātu savu nozīmi.
Piemēram, teikumā “Kaķis dzenāja peli”, “Kaķis” ir priekšmets, bet “dzena” ir darbības vārds, padarot to par neatkarīgu teikumu, jo tas var stāvēt atsevišķi. Tomēr teikumā “Kad kaķis vajāja peli” “Kad kaķis vajāja peli” ir atkarīgs klauzula, kurai nepieciešama papildu informācija, lai izveidotu pilnīgu domu.
Klauzulu izpratne palīdz mums izveidot labi strukturētus teikumus un izteikt skaidras idejas. Tie ļauj mums aprakstīt darbības, stāvokļus, atrašanās vietas un daudz ko citu par apspriežamajām tēmām.
4 klauzulu veidi angļu valodas gramatikā
Angļu valodas gramatikā ir četri galvenie klauzulu veidi, un katrs no tiem kalpo atšķirīgiem mērķiem teikumu veidošanā. Šīm klauzulām ir izšķiroša nozīme ideju izteikšanā un domu savienošanā teikumā.
1. Galvenie teikumi
Teikuma galveno klauzulu veido subjekts un darbības vārds. Tas var būt teikums atsevišķs vai savienots ar citu daļu, lai sniegtu sīkāku informāciju. Piemēram, Ļeva Tolstoja grāmatā “Karš un miers” ir vienkāršs teikums “Pilās pilēja”. Šeit “pilieni” ir lietvārds, un “pilināts” ir darbības vārds, veidojot galveno klauzulu.
Ja divus galvenos teikumus apvieno ar komatu un koordinējošu savienojumu, tie veido saliktu teikumu. Piemērs varētu būt: "Mans suns bija nemierīgs, tāpēc mēs devāmies pastaigā."
Galvenās klauzulas ir teikumu veidošanas bloki. Tie satur būtiskos elementus, kas nodod pilnīgas domas. Piemēram, “kaķis gulēja” ir galvenais teikums, jo tam ir priekšmets (“kaķis”) un darbības vārds (“gulēja”), veidojot pilnīgu priekšstatu.
Galveno teikumu izpratne palīdz veidot jēgpilnus teikumus. Tie piešķir mūsu saziņai struktūru un skaidrību, ļaujot mums efektīvāk paust savas idejas.
2. Pakārtoti teikumi
Pakārtota klauzula, ko bieži saista tādi vārdi kā “jo”, “kā” vai “kamēr”, ir mazāka teikuma daļa, kas saistīta ar galveno domu. To var arī apvienot ar galveno klauzulu, izmantojot tādus koordinējošus vārdus kā “vai”, “bet” vai “vēl”. Atrodoties atsevišķi, pakārtotais teikums var šķist pilnīgs teikums, taču tam ir nepieciešams savienojošais vārds, lai tam būtu jēga plašākā kontekstā.
Piemēram, ņemiet teikumu “Viņš nokrita, jo paklupa”. Šeit “jo viņš paklupa” ir pakārtota klauzula, kas papildina, kāpēc viņš krita. Tas pats par sevi neizsaka pilnīgu domu, bet papildina teikuma galveno domu.
Pakārtotie teikumi sniedz papildu informāciju, precizē detaļas vai parāda attiecības starp dažādām teikuma daļām. Tie piešķir mūsu komunikācijai dziļumu un sarežģītību, sniedzot plašāku kontekstu un skaidrojumu. Izpratne par to, kā šīs klauzulas darbojas teikuma struktūrā, palīdz veidot skaidrāku un precīzāku saziņu.
3. Īpašības vārdu teikumi
Īpašības vārda klauzula, ko dažreiz sauc par adverbiālu klauzulu, ir teikuma daļa, kas nevar stāvēt atsevišķi un ir saistīta ar galveno teikumu ar tādiem vārdiem kā “kurš”, “kurš”, “kurš”, “kurš” vai “tas ”. To var savienot arī ar tādiem vārdiem kā “kad”, “kur” vai “kāpēc”. Vienkārši izsakoties, tas sniedz papildu informāciju par lietvārdu vai vietniekvārdu galvenajā teikumā.
Iedomājieties šo: pievienojot informāciju teikumam par personu, lietu vai pat situāciju, iespējams, izmantojat īpašības vārda klauzulu. Piemēram, teikumā “Viņa raudāja, kad Breds viņu pameta” daļa “kad Breds viņu izmeta” ir īpašības vārda klauzula. Tas vairāk izskaidro laiku vai situāciju, kas izraisa raudāšanu.
Šīs klauzulas palīdz padarīt mūsu teikumus bagātākus un skaidrākus. Tie sniedz precīzāku informāciju, kas palīdz mums izprast situāciju, kas, kas, kad, kur, kāpēc vai kā. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par personu, vietu vai notikumu, īpašības vārdu klauzulas piešķir mūsu teiktajam dziļumu un kontekstu.
4. Lietvārdu teikumi
Lietvārda klauzula ir kā īpaša teikuma daļa, kas ieņem lietvārda vietu. Iedomājieties, ka jums ir teikums: "Zelta medaļa tiek uzvarētājam." Jūs varat to nedaudz mainīt un teikt: "Zelta medaļu saņems tas, kurš uzvar sacensībās." Redzi, kas tur notika? "Ikviens, kurš uzvar sacīkstēs" iestājās par "uzvarētāju". Tas ir lietvārda klauzula, kas dara savu!
Padomājiet par lietvārda klauzulu kā parastā lietvārda aizstājēju, taču tas ir nedaudz pievilcīgāks. Tas nav tikai viens vārds; tā ir vesela vārdu grupa, kas darbojas kā lietvārds. Tātad, tā vietā, lai pateiktu kaut ko vienkāršu, piemēram, “persona” vai “vieta”, jūs izmantojat veselu mini teikumu, lai veiktu darbu.
Ja pamanāt lietvārda klauzulu, tas ir kā teikumā atrast slepenu fragmentu. Tas ir tur, veic lietvārda darbu, taču tas ir nedaudz garāks un detalizētāks. Tas ir diezgan forši, kā mēs varam mainīt lietas teikumos, lai padarītu tās interesantākas, vai ne?
Arī lasīt: 59 Metaforu piemēri
Sateikumi pret frāzēm teikumos
Rakstot teikumus, ir svarīgi saprast atšķirību starp teikumiem un frāzēm. Klauzula ir pilnīga ideja ar priekšmetu un darbības vārdu. No otras puses, frāze ir vārdu kopums, kas teikumā pievieno detaļas vai objektus, bet pats par sevi neveido pilnīgu domu.
Bieži vien ir vajadzīgas klauzulas, īpaši pakārtotas vai relatīvas savienojumi lai pievienotu tos galvenajam teikumam. Neskatoties uz šo papildinājumu, tajos joprojām ir priekšmets un darbības vārds. Sarežģītos teikumos klauzulas var sastāvēt no vienas vai divām frāzēm, taču šīs frāzes nevar darboties neatkarīgi.
Piemēram, apsveriet šo: "Kaķis, sēdēdams uz paklājiņa, dzenāja peli." Šeit “sēdēšana uz paklājiņa” ir frāze, kas pārveido tēmu “kaķis”. Tomēr “Kaķis dzenāja peli” ir pilnīga klauzula, kas veido pilnīgu priekšstatu.
Klauzu un frāžu izpratne palīdz veidot teikumus, kas izsaka pilnīgas domas un sniedz papildu informāciju. Klauzulas piešķir teikumiem struktūru un saskaņotību, sniedzot pilnīgas idejas, savukārt frāzes uzlabo teikumus, pievienojot aprakstošus elementus, pašas neveidojot pilnīgas domas.
Atstāj atbildi