Šajā rakstā mēs apskatīsim dažus no visizplatītākajiem negatīvo stereotipu piemēriem.
Negatīvie stereotipi ir vienkāršoti un bieži vien nepareizi priekšstati par dažādām cilvēku grupām. Tie var nodarīt kaitējumu, liekot cilvēkiem izturēties pret citiem netaisnīgi, nosodot viņus netaisnīgi, un to sauc par "stereotipa draudiem".
Šie stereotipi saka, ka sievietes nevar labi vadīt un vīrieši nav laipni.
Stereotipi ir viltīgi, jo viņi saka, ka visi grupā rīkojas vienādi. Tie liek cilvēkiem negodīgi nosodīt citus, pat nezinot viņus.
Tie rada aizspriedumus, kad cilvēkiem ir negatīvas jūtas pret citiem, pamatojoties uz šīm nepareizajām idejām. Dažreiz cilvēki pat neapzinās, ka rīkojas negodīgi, jo šīs idejas ir viņu prātā, viņiem nezinot.
Piemēram, ja kāds uzskata, ka visi pusaudži ir rupji, viņš var slikti izturēties pret visiem pusaudžiem, pat ja sastaptie pusaudži ir pieklājīgi un jauki. Stereotipi liek cilvēkiem spriest par citiem, pirms dod viņiem iespēju, un tas nav godīgi.
10 negatīvu stereotipu piemēri
1. Ideja, ka nabagi ir slinki
Viens no izplatītākajiem negatīvo stereotipu piemēriem ir tas, ka nabadzīgi cilvēki ir slinki. Šī pārliecība izriet no vairākiem faktoriem. Daži cilvēki varētu domāt šādi, jo viņi paši nekad nav piedzīvojuši nabadzību, tāpēc viņi nesaprot problēmas, ar kurām saskaras nabadzībā dzīvojošie.
Pastāv arī ideja, ka, ja kāds pieliek pietiekami daudz pūļu, viņš var izkļūt no nabadzības. Šis domāšanas veids neņem vērā sarežģīto realitāti, ar kuru daudzi saskaras dažādu apstākļu dēļ. Bieži vien plašsaziņas līdzekļi veicina šo uztveri, izceļot atsevišķu cilvēku veiksmes stāstus, nevis risinot lielākas problēmas, piemēram, nabadzību.
Bet patiesība? Daudzi nabadzīgi cilvēki nenogurstoši strādā, tomēr cīnās, lai apmierinātu savas pamatvajadzības. Nabadzība nav saistīta tikai ar slinkumu; to ietekmē faktori, kurus personīgi nevar kontrolēt. Ņemiet, piemēram, transportu. Ja jums nav automašīnas, var būt grūti doties uz darbu vai apmeklēt darba intervijas, tādējādi kavējot progresu, neskatoties uz smago darbu.
Turklāt ierobežota piekļuve resursiem, izglītības iespējām vai atbilstošai veselības aprūpei var vēl vairāk iemūžināt nabadzības ciklu. Tas nav tikai par cītīgāku darbu; runa ir par to, ka ir līdzekļi un iespējas no tā atbrīvoties. Šo sarežģījumu izpratne palīdz atspēkot pārlieku vienkāršoto uzskatu, ka slinkums ir nabadzības galvenais cēlonis.
2. Ideja, ka francūži ir augstprātīgi
Pārliecība, ka viss Francijas iedzīvotāji ir augstprātīgi ir stereotips. Tas izriet no domas, ka franči novērtē tādas iedomīgas lietas kā labs vīns un sena māksla. Turklāt franču valodu ir ļoti grūti iemācīties, un dažiem franču ļaudīm varētu nepatikt runāt angliski, jo viņi to uzskata par vāju. Tas liek dažiem cilvēkiem, kas runā angliski, domāt, ka francūži ir iestrēguši.
Bet šeit ir lieta: ne katrs stereotips ir patiess. Nebūtu godīgi pieņemt lēmumu, ka visa valsts ir noteikta veida tikai dažu cilvēku dēļ. Francijā, tāpat kā jebkur citur, ir daudz dažādu cilvēku ar visdažādākajām personībām. Dažiem varētu patikt smalkas lietas, savukārt citiem var būt pilnīgi piezemēti.
Stereotipi var līdzināties uzminējumiem par kādu, pat pirms tikšanās ar viņu. Viņi var neatbilst tam, kas patiesībā ir. Tāpēc ir svarīgi saglabāt atvērtu prātu un nevērtēt visus no vienas vietas, pamatojoties uz to, ko dara daži cilvēki.
Arī lasīt: 15 Tēmu piemēri literatūrā
3. Ideja, ka bagāti cilvēki ir bezsirdīgi
Stereotipi par bagātu cilvēku bezsirdību ir daži no negatīvo stereotipu piemēriem, kas pastāv jau ilgu laiku. Šie stereotipi saka, ka bagāti cilvēki nevar saprast vai rūpēties par tiem, kuriem ir mazāk paveicies. Tie, iespējams, sākās viduslaikos, kad bagātie tika uzskatīti par atsevišķu, labāk nodrošinātu grupu.
Daži bagāti cilvēki var šķist atrauti no mazāk turīgo cīņām. Bet ir svarīgi zināt, ka daudzi no viņiem patiešām sniedz daudz, lai palīdzētu citiem. Ņemiet, piemēram, Bilu Geitsu un Vorenu Bafetu. Viņi sāka The Giving Pledge. Šī ideja ir par miljardieru pārliecināšanu ziedot pusi no savas bagātības labdarībai. Arī tādi cilvēki kā Marks Cukerbergs un Elons Masks pievienojās.
Lai gan tas liecina, ka daži turīgi cilvēki ir dāsni, citi apgalvo, ka ar to nepietiek. Viņi domā, ka, ņemot vērā to, cik daudz ciešanu ir pasaulē, būtu jādara vairāk.
Šie stereotipi bieži aizmirst par dažādiem veidiem, kā bagāti cilvēki iesaistās sabiedrības problēmu risināšanā. Daži ir ļoti iesaistīti veidošanā pozitīvas pārmaiņas, savukārt citi varētu nebūt tik saistīti ar to cilvēku cīņām, kuriem ir mazāk. Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēku rīcība var atšķirties neatkarīgi no viņu bagātības.
4. Ideja, ka minoritātes iegūst darbu to minoritātes statusa dēļ.
Ir parādījies jauns stereotips, īpaši pēc tam, kad pozitīva darbība ir ieguvusi uzmanību. Tas liek domāt, ka visas minoritātes, īpaši sievietes un ādas krāsas cilvēki, izmanto savu minoritāšu statusu, lai iegūtu darbu.
Šis stereotips ir kaitīgs, jo tas kļūdaini apzīmē visas minoritātes kā slinkas un nepietiekami labas, lai tās iegūtu darbu. Tas arī izplata nepatiesu pārliecību, ka minoritātes nevar gūt panākumus bez palīdzības no tādām programmām kā apstiprinoša darbība.
Patiesība ir tāda pozitīvas rīcības programmas mērķis ir padarīt lietas godīgas attiecībā uz minoritātēm, kuras pagātnē ir saskārušās ar diskrimināciju un netaisnīgu attieksmi. Bez šīm programmām šīm grupām būtu vēl grūtāk atrast iespējas darbā.
Šīs programmas ne tikai izdala darbus, pamatojoties uz kāda cilvēka izcelsmi. Viņi cenšas radīt vienādas iespējas visiem, dodot mazākumtautībām iespēju atrast darbu, ko viņi varētu būt palaiduši garām pagātnes netaisnības dēļ.
5. Ideja, ka vīrieši ir labāki matemātikā nekā sievietes
Jau gadiem ilgi cilvēki ir uzskatījuši, ka vīrieši ir labāki matemātikā nekā sievietes. Šī ideja ir sāpīga, jo tā rada nevienlīdzīgas iespējas gan matemātikā, gan zinātnē. Pārsteidzoši, pētījumi atklāj, ka vīriešiem un sievietēm matemātikā ir līdzīgi rezultāti. Ir daudz sieviešu, kuras satricina arī matemātiku un zinātni!
Dažreiz zēni var iegūt augstākas matemātikas atzīmes nekā meitenes, bet tas nav tikai par spējām. Arī kultūras idejām ir nozīme. Dažās kultūrās meitenes saka, ka matemātika nav priekš viņām, ietekmējot viņu interesi un sniegumu.
Stereotips nesakrīt ar realitāti. Abiem dzimumiem ir potenciāls matemātikas izcilībai. Kad ikvienam ir godīga iespēja, talanti var izpausties neatkarīgi no tā, vai esat zēns vai meitene.
Arī lasīt: Novērošanas pētījumu piemēri (padomi studentiem)
6. Ideja, ka veci cilvēki daudz aizmirst
Daudzi cilvēki domā, ka visi vecie cilvēki ir aizmāršīgi. Bet tas neattiecas uz visiem. Daži vecāki cilvēki paliek īpaši asi pat tad, kad viņi kļūst vecāki.
Nav godīgi teikt, ka visi vecāka gadagājuma cilvēki ir aizmāršīgi. Šī pārliecība var padarīt dzīvi grūtāku gados vecākiem cilvēkiem, kuri joprojām vēlas strādāt. Daži tiek mudināti doties pensijā, pat ja viņi nav gatavi.
Savvaļas ir tas, ka šī pārliecība faktiski var pasliktināt atmiņu! Kad cilvēki, kas ir apkārt vecākiem cilvēkiem, pieņem, ka viņi ir aizmāršīgi, viņi sāk izturēties pret viņiem tā, it kā viņi neatcerētos lietas. Tāpēc gados vecākiem cilvēkiem nav iespējas trenēt atmiņu, kas faktiski var padarīt viņus aizmāršīgākus.
Tāpēc dažreiz šis stereotips kļūst reāls tādēļ, kā cilvēki izturas pret vecākiem cilvēkiem, nevis tāpēc, ka tā ir patiesība. Tas ir kā cikls – ticot, ka tas notiek!
7. Ideja, ka puiši ir netīri un netīri
Dažreiz cilvēki domā, ka puiši ir nekārtīgi un viņiem nepatīk uzturēt lietas tīras, jo tas ir kļuvis par vienu no visizplatītākajiem negatīvo stereotipu piemēriem.
Šī ideja liek domāt, ka visi puiši ir vienādi, taču tā nav taisnība visiem. Dažiem puišiem patīk, ka lietas ir sakārtotas un sakārtotas! Ir svarīgi atcerēties, ka visi ir atšķirīgi, un ne visi puiši atbilst šim stereotipam.
Ir puiši, kuriem patīk tīrība un viņi rūpīgi rūpējas par savu apkārtni. Stereotipi, piemēram, šis, bieži krāso visus ar vienu otu, taču patiesībā cilvēki ir unikāli. Ir pareizi, ja vēlaties izvēlēties, kā jums patīk lietas, neatkarīgi no tā, vai esat puisis vai meitene.
8. Ideja, ka meitenes nav labas sportā
Doma, ka meitenes neprot sportu, ir stereotips. Pastāv uzskats, ka meitenes nevar sasniegt labus rezultātus sportā salīdzinājumā ar zēniem. Šādi stereotipi var būt kaitīgi, jo tie var neļaut meitenēm izmēģināt sportu vai ticēt savām spējām.
Daudzas meitenes mīl sportu un izceļas ar to. Bet, ja cilvēki tic šim stereotipam, tas var ietekmēt attieksmi pret meitenēm sporta komandās vai pat sporta nodarbībās. Viņiem var nebūt tādas pašas iespējas kā zēniem, kas nav godīgi.
Ir svarīgi apstrīdēt šos stereotipus. Meitenes var būt tikpat prasmīgas un aizrautīgi ar sportu kā zēni. Ja viņiem tiek dota iespēja un atbalsts, viņi var sasniegt lielas lietas jebkurā izvēlētajā sporta veidā.
Treneri, skolotāji un vecāki šeit spēlē izšķirošu lomu. Meiteņu mudināšana nodarboties ar sportu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana var palīdzēt lauzt šos stereotipus. Ja ikvienam ir godīga iespēja, tas parāda, ka prasmes un aizraušanās ir svarīgākas par dzimumu.
Atšķaidot šo stereotipu, mēs veidojam iekļaujošāku vidi, kurā ikviens jūtas pilnvarots īstenot savas intereses un talantus sportā neatkarīgi no dzimuma.
9. Ideja, ka visi pusaudži ir nemiernieki
Doma, ka visi pusaudži ir nemiernieki, ir stereotips. Stereotipi ir vienkāršoti, bieži vien nepareizi uzskati par cilvēku grupām. Šis saka, ka katrs pusaudzis ir nekārtību cēlējs, kas nav taisnība visiem.
Šādi stereotipi var būt kaitīgi. Viņi liek cilvēkiem domāt, ka visi pusaudži ir nepatikšanas, kas nav godīgi. Daži pusaudži ievēro noteikumus un ir atbildīgi. Kad citi tic šim stereotipam, tas var ietekmēt viņu attieksmi pret pusaudžiem. Viņi var sagaidīt nepatikšanas un nedot viņiem godīgu iespēju.
Ir svarīgi atcerēties, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs. Stereotipi to ignorē un visus liek vienā kastē. Šī stereotipa dēļ pusaudži var izjust spiedienu rīkoties dumpīgi, pat ja viņi tādi nav.
Patiesībā tīņi ir daudzveidīga grupa ar dažādām personībām un uzvedību. Daži var dumpoties, bet daudzi ievēro noteikumus un ir cieņpilni. Stereotipi par pusaudžiem ierobežo to, kā citi viņus redz, un var ietekmēt attieksmi pret viņiem.
10. Ideja, ka visi bērni nebauda veselīgu pārtiku
Daudzi cilvēki domā, ka visiem bērniem nepatīk veselīgs ēdiens. Šī ideja neattiecas uz visiem bērniem. Dažiem bērniem patiešām patīk ēst augļus, dārzeņus un citus barojošus ēdienus. Ir svarīgi nepieņemt, ka katram bērnam nepatīk veselīgas iespējas. Daži varētu dot priekšroku tiem!
Viens no šī stereotipa iemesliem ir tas, ka daži bērni sākotnēji var noraidīt jaunus vai nepazīstamus ēdienus. Taču ar laiku, pacietību un atklāsmi viņi var iepatikties. Turklāt reklāmā bieži tiek rādīts, ka bērni bauda saldus vai ātro ēdienus, kas var pastiprināt šo stereotipu.
Vecāki un aprūpētāji var palīdzēt, iepazīstinot ar dažādiem veselīgiem ēdieniem jautrā un saistošā veidā. Iesaistot bērnus maltītes gatavošanā vai ļaujot viņiem reizēm izvēlēties veselīgus ēdienus, viņi varētu pamudināt viņus izmēģināt jaunus ēdienus. Turklāt parādot, ka arī pieaugušie bauda un novērtē veselīgu pārtiku var radīt lielas pārmaiņas.
Atcerieties, ka ne visiem bērniem nepatīk veselīgs ēdiens. Stereotipi par bērnu vēlmēm ēst var ierobežot viņu izvēli un iespējas veidot veselīgus ēšanas paradumus. Izpētes veicināšana un pozitīvas pārtikas pieredzes nodrošināšana var palīdzēt lauzt šo stereotipu.
Secinājums:
Šie šajā rakstā aplūkotie negatīvie stereotipu piemēri ir idejas, kas nav patiesas un attiecas uz cilvēku grupām. Tie parasti notiek tikšanās sākumā, un to pamatā ir divas lietas: tas, cik draudzīgs kāds šķiet un cik labi viņš šķiet lietās.
Stereotipu problēma ir tā, ka viņi neuztver cilvēkus kā unikālus. Viņi sagrupē visus, pamatojoties uz vienu lietu, piemēram, dzimumu vai rasi. Tas var likt cilvēkiem izturēties pret citiem netaisnīgi vai ar naidu. Ir ļoti svarīgi zināt, ka stereotipi ne vienmēr ir pareizi. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, un tas ir jāvērtē pēc tā, kas viņi ir, nevis pēc grupas, kurai viņi pieder.
Šie stereotipi rada problēmas, jo tie var likt cilvēkiem slikti izturēties pret citiem. Viņi var nedot kādam iespēju, jo tic lietām, kas nav patiesas. Šī negodīgā attieksme ir iemesls, kāpēc ir tik svarīgi saprast, ka ikviens ir indivīds, nevis tikai daļa no grupas.
Atstāj atbildi