Gadsimtiem ilgi filozofiem ir bijusi izšķiroša loma, veidojot to, kā mēs redzam pasauli un domājam par dzīvi. Pat šodien viņu idejas joprojām ir svarīgas. Vislielākie un ietekmīgākie filozofi no visas vēstures ir snieguši mums vērtīgu ieskatu par cilvēka prātu un pasauli, kurā dzīvojam. Pirms iedziļināmies dažu labi pazīstamu filozofu domās, vispirms sapratīsim, kas ir filozofija.
Filozofija ir fundamentālu jautājumu izpēte par eksistenci, zināšanām, vērtībām, saprātu, prātu un valodu. Tā cenšas izpētīt realitātes būtību un dzīves jēgu. Filozofi izmanto kritisko domāšanu un racionālu izpēti, lai izpētītu šos dziļos cilvēka eksistences aspektus. Ar saviem rakstiem un mācībām viņi ir novēlējuši bagātīgu mantojumu, kas turpina ietekmēt mūsu izpratni par sevi un pasauli.
Tagad izpētīsim sarakstu ar dažiem visu laiku izcilākajiem filozofiem, kuri ir būtiski veicinājuši mūsu kolektīvo gudrību.
Kas ir Filozofija?
Filozofija nāk no grieķu vārdiem, kas nozīmē “gudrības mīlestība”. Tas ir kā dziļa niršana zināšanu, eksistences un realitātes izpratnē. Iedomājieties to kā veidu, kā domāt par svarīgām lietām, piemēram, ētiku, dabu, estētiku un daudz ko citu. Filozofi jeb dziļi domājošie apdomā tādas lietas kā, ko nozīmē būt, loģiku un dažādas teorijas.
Filozofijā ir tas, ka tā nav tikai vecu ideju kopums. Filozofi domā par cilvēka eksistenci, tāpēc viņu mācības paliek nemainīgas pat pēc viņu prombūtnes. Tāpēc desmit labāko filozofu mācībām no seniem laikiem ir jēga arī mūsdienās. Tas ir tā, it kā viņi būtu atstājuši aiz sevis gudrības dārgumu krātuvi, no kuras mēs joprojām varam mācīties. Tātad, ja jūs kādreiz esat aizdomājies par lielajiem dzīves jautājumiem, filozofija var sniegt jums dažas atbildes!
10 visu laiku izcilākie filozofi
Atklājiet dziļās domas un stāstus par dažiem no vēstures izcilākajiem filozofiem. Iedziļināsimies šo ievērojamo prātu vienkāršajās, bet ietekmīgajās mācībās.
1. Aristotelis
Aristotelis, slavenais grieķu filozofs, dzīvoja Senajā Grieķijā no 384. līdz 322. gadam pirms mūsu ēras. Slavenā filozofa Platona vadībā Aristotelis kļuva par polimātiķi, izceļoties dažādās jomās.
Bieži tiek slavēts kā pirmais zinātnieks vēsturē, Aristotelis ir vairāk nekā 200 traktātu autors, no kuriem aptuveni 31 joprojām tiek izplatīts šodien. Viņa daudzveidīgie darbi aptvēra prāta filozofiju, ētiku, politisko teoriju, estētiku un retoriku, kā arī empīrisko bioloģiju. Jo īpaši viņš sniedza nozīmīgu ieguldījumu augu un dzīvnieku detalizētā novērošanā.
Aristoteļa ilgstošais mantojums slēpjas viņa pamatdarbā par loģiku, kas ir pirmais sistemātiskais pareizas argumentācijas principu traktējums.
Turklāt viņš identificēja trīs galvenās retorikas metodes: ētika (ētika), patoss (emocijas) un logotips (loģika). Viņa izstrādātā dedukcijas teorija, kas tagad pazīstama kā siloģisms, joprojām ir galvenais viņa intelektuālā ieguldījuma aspekts. Mūsdienās Aristotelis tiek svinēts par dažādu disciplīnu agrīno pamatu veidošanu un viņa novatorisko lomu filozofijas pasaule.
2. Sokrats
Sokrats, grieķu filozofs, kas cēlies no Atēnām, bieži tiek slavēts kā Rietumu filozofijas pionieri un viens no visu laiku lielākajiem filozofiem. Viņa ieguldījums galvenokārt ir ētiskajā filozofijā, iezīmējot viņu kā pirmo morāles filozofu šajā tradīcijā. Neskatoties uz to, ka viņam trūka nekādu viņa rakstisku darbu, viņa mācības ir saglabātas viņa studentu Ksenofonta un Platona stāstos.
Sokratam bija galvenā loma Sokratiskā dialoga attīstībā, kas ir literatūras veids, kura centrā ir mācīšana, izmantojot jautāšanas mākslu. Tradicionālo lekciju vietā viņš iesaistījās sarunās, kas veicināja kritisku domāšanu un sevis izzināšanu.
Diemžēl Sokrata neparastā pārliecība noveda pie viņa krišanas. 399. gadā pirms mūsu ēras viņam draudēja nāvessods saistībā ar apsūdzībām par jauniešu samaitāšanu un atteikšanos atzīt pilsētas oficiālos dievus. Pat savos pēdējos brīžos Sokrats palika uzticīgs saviem filozofiskajiem principiem, atstājot aiz sevis mantojumu, kas turpina ietekmēt Rietumu domu un izglītību.
3. Konfūcijs
Konfūcijs, filozofs no senās Ķīnas (770.–481. g. p.m.ē.), ticēja labas dzīves vadīšanai, kuras pamatā ir ētikas un morāles principi. Viņš vēlējās, lai ikvienam būtu iespēja mācīties, un padarīja skolotāju par cienījamu profesiju. Šī ideja atbilst Tautas universitātes misijai, jo gan Konfūcijam, gan universitātei ir kopīgs mērķis padarīt izglītību pieejamu ikvienam.
Konfūcijs arī nodibināja Konfucionisms, uzskatu sistēma, kuras centrā ir personīgā ētika un morāle. Konfūciānisma pamatprincipi, ko bieži dēvē par viņa ētiku, ietver taisnīgumu, labvēlību, nežēlību un autonomijas ievērošanu. Viņa mācībās izceļas pieci nemainīgi tikumi: labestība, taisnīgums, uzticamība, pieklājība un gudrība.
Kopumā Konfūcijs ticēja, ka viņš ir labs cilvēks un izturas pret citiem laipni un godīgi. Viņš domāja, ka izglītībai un ētiskai dzīvei ir izšķiroša nozīme harmoniskā sabiedrībā. Viņa mācības turpina ietekmēt un iedvesmot cilvēkus visā pasaulē tiekties pēc labākas un tikumīgākas dzīves.
4. Lao-Tzu
Lao-Tzu, ievērojams filozofs, formulēja teoriju, kas ir cieši saistīta ar daoismu, uzskatu sistēmu, kuras izcelsme ir ap 500. gadu p.m.ē. Senajā Ķīnā. Taoisms uzsver harmonisku dzīvnieku un cilvēku līdzāspastāvēšanu Visumā. Lao-Tzu, kurš uzrakstīja galveno taoistu grāmatu, arī ieviesa garīgās nemirstības jēdzienu, liekot domāt, ka dvēsele pēc nāves neiet bojā, bet saplūst ar Visumu. Viņš atbalstīja dzīvošanu harmonijā ar chi (vai cji), enerģiju, kas vada Visumu.
Taoisma filozofija ietver spēku līdzsvarošanas principu, ko simbolizē iņ un jaņ. Šī ideja ilustrē, kā pretēji spēki, piemēram, gaisma un tumsa, karsts un auksts, kā arī darbība un bezdarbība, sadarbojas, lai ieviestu kārtību pasaulē. Līdz mūsu ēras 8. gadsimtam daoisms attīstījās par Tanu dinastijas reliģiju. Neskatoties uz to, ka daoisms bija viena no Ķīnas galvenajām reliģijām līdzās konfūcismam un budismam, komunistu pārņemšanas laikā 1959. gadā tas saskārās ar apspiešanu.
Arī lasīt: Kas ir sociālā kritika? Sociālās kritikas veidi
5. Džons Loks
Džons Loks, 17. gadsimta Eiropas zinātnieks, strādāja Oksfordā un iedziļinājās medicīnas pētījumos. Viņš ir slavens ar savu ieguldījumu apgaismībā un liberālisma attīstībā.
Loks stingri iestājās par ikviena cilvēka tiesībām uz dzīvību, brīvību un īpašumu, noraidot jēdzienu par karaļu dievišķajām tiesībām. Pēc viņa teiktā, ja valdnieks neievēroja šīs tiesības, cilvēkiem bija tiesības gāzt karali, izmantojot spēku. Viņa galvenā pārliecība bija, ka valdības galvenais pienākums ir kalpot cilvēku interesēm.
Loka idejas lika pamatus ierobežotas valdības koncepcijai, uzsverot indivīda tiesību aizsardzības nozīmi. Viņa ietekmīgās domas par pārvaldību un cilvēktiesībām turpina veidot politisko filozofiju un izpratni par attiecībām starp valdniekiem un pārvaldītajiem.
6. Frīdrihs Nīče
Vācu filozofs Frīdrihs Nīče atstāja ievērojamu zīmi Rietumu pasaulē ar saviem rakstiem, kas aptver dažādas tēmas, piemēram, zinātni, mākslu, kultūru un vēsturi. Viņam bija liela ietekme uz eksistenciālismu un sirreālismu, divām kustībām, kas radās pēc viņa ieguldījuma.
Nīčes galvenā filozofija, nihilisms, liek domāt, ka visam, arī dzīvei, trūkst jēgas. Šai idejai ir bijusi ilgstoša ietekme, veidojot filozofiskas un mākslinieciskas kustības, kas sekoja gados pēc viņa laika. Viņa domas pamudināja pārvērtēt tradicionālos uzskatus un pavēra ceļu jaunām eksistences perspektīvām.
Vienkāršāk sakot, Nīče uzskatīja, ka dzīvei nav iepriekš noteikta mērķa. Šis jēdziens lika daudziem apšaubīt noteiktās normas un izpētīt netradicionālas idejas. Viņa filozofijas viļņošanās efekts izplatījās eksistenciālisma un sirreālisma kustībās, veidojot veidu, kā cilvēki uztver apkārtējo pasauli. Mūsdienās Nīčes idejas turpina pētīt un apspriest, padarot viņu par ievērojamu figūru filozofijas vēsturē.
7. Kārlis Markss
Kārlis Markss tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem filozofiem. Viņš ir no Vācijas un dzīvoja 1800. gados. Viņš nāca klajā ar marksismu, ideju par sabiedrību, politiku un naudu. Markss domāja, ka sabiedrībā notiek cīņa starp divām grupām: strādniekiem un bagātajiem cilvēkiem, kuriem pieder uzņēmumi.
Viņš ticēja, ka kādu dienu strādnieki sacelsies pret bagātajiem lielā cīņā. Šajā cīņā strādnieki pārņemtu kontroli pār ekonomiku. Markss daudz runāja par komunismu, sistēmu, kurā viss ir dalīts starp visiem un nav privātīpašuma.
Marksa idejas bija ļoti spēcīgas, un viņš kļuva plaši pazīstams ar komunisma atbalstu. Viņš vēlējās mainīt veidu, kā sabiedrība strādā, lai pret visiem izturētos godīgi. Marksa domas ietekmēja daudzus cilvēkus visā pasaulē.
8. Ralfs Valdo Emersons
Ralfs Valdo Emersons, amerikāņu filozofs, pasniedzējs, abolicionists un esejists, būtiski ietekmēja sabiedrību. Viņa ievērojamākais ieguldījums ir eseja ar nosaukumu “Pašpaļāvība”. Dzīvojot 1800. gados, viņam bija līdzības ar britu romantisma laikabiedriem, uzsverot dziļo saikni starp Dievu, cilvēci un dabu.
Emersona darbam piemīt pārveidojošs spēks, kas mudina lasītājus uzticēties saviem spriedumiem par visu pārējo. Viņa idejas sasaucas ar individuālisma un pašpaļāvības nozīmi, mudinot cilvēkus ticēt savām spējām. Ar saviem rakstiem Emersons iedveš pilnvaru sajūtu, iestājoties par personīgo neatkarību un spēku, kas rodas, saskaņojot sevi ar dabisko pasauli.
Turklāt Ralfa Valdo Emersona ietekme pārsniedz viņa laiku, atstājot paliekošu mantojumu, kas veicina pašapziņu un indivīdu savstarpējo saistību ar dievišķo un dabu. Viņa uzsvars uz pašpaļāvību turpina iedvesmot un vadīt tos, kuri cenšas ar pārliecību un neatkarību orientēties dzīves sarežģītībā.
9. Imanuels Kants
Imanuels Kants, slavens filozofs no 1724. līdz 1804. gadam pie Baltijas jūras, ir pazīstams ar saviem darbiem par praktisko saprātu, tīro saprātu un sprieduma spēku. Kants uzskatīja, ka darbību morāles noteikšana balstās uz mūsu pienākuma izpildi, nevis koncentrēšanos uz sekām. Viņa galvenais morāles princips uzsver, ka morālajai spriešanai ir prioritāte pār citiem argumentācijas veidiem.
Kanta skatījums uz ētiku ir vērsts uz domu, ka darbības ir pareizas vai nepareizas, pamatojoties uz to, vai mēs izpildām savu pienākumu, nevis uz mūsu darbību rezultātiem. Saskaņā ar viņa morāles pamatlikumu morālajai spriešanai ir lielāka nozīme nekā jebkurai citai spriešanas formai.
Kopumā Kanta filozofija uzsver pienākuma un morālā pienākuma nozīmi mūsu rīcības ētiskā rakstura novērtēšanā. Viņa mantojums iezīmējas ar izteiktu uzsvaru uz morālās spriešanas pārākumu ētikas jomā.
Arī lasīt: Visu izskaidroto psiholoģijas domu skolu saraksts
10. Epikūrs
Epikūrs, gudrs grieķu filozofs, kurš dzīvoja no 341. līdz 27. gadam p.m.ē., nodibināja epikūrisma filozofiju, kurai bija ievērojama ietekme. Viņš koncentrēja savas mācības uz domu, ka cilvēka dzīves galvenais mērķis ir laime, kas tiek sasniegta, ja nav garīgu traucējumu un fizisko sāpju.
Pēc Epikūra teiktā, pilnvērtīgas dzīves atslēga slēpjas tieksmē pēc baudas, nevis tikai saprāta izmantošanā. Viņš apgalvoja, ka patiesa laime ir augstākais labums cilvēkiem. Viņš norādīja, ka iracionālas vēlmes ir trauksmes avots, liekot domāt, ka, novēršot bailes no soda un nāves, var mazināt trauksmi un sasniegt patiesu laimi. Epikūrs uzsvēra, cik svarīgi ir izprast un pārvaldīt vēlmes, lai dzīvotu saturīgu un priecīgu dzīvi. Viņa mācības iestājas par līdzsvarotu pieeju baudām, izvairoties no pārmērīgas un nevajadzīgas izdabāšanas.
Vispār, Epikureānisms, kā aizstāv Epikūrs, mudina dzīvot laimei veltītu dzīvi, brīvu no garīgiem traucējumiem un fiziskām sāpēm, kas tiek sasniegta, pārdomāti tiecoties pēc baudas un novēršot iracionālas bailes.
Secinājumi
Daudzas visu laiku izcilāko filozofu idejas un filozofijas joprojām ir aktuālas mūsdienu pasaulē. Šie senie domātāji ir ļoti veicinājuši mūsu izpratni par cilvēci un to, kā mēs mijiedarbojamies ar sevi, citiem, dabu un dievišķo.
Lielāko filozofu ilgstošā ietekme turpina veidot mūsu domāšanu un mudina mūs apdomāt jautājumus jaunā un dziļā veidā. Tie ir piešķīruši mums vadošos principus, kas ietekmē mūsu uzvedību sabiedrībā, veido mūsu priekšstatus par valdību, dzeju, izglītību, matemātiku un zinātni un iedvesmo mūsu izpēti par dažādiem dzīves aspektiem.
Šie filozofiskie pamati ir izrādījušies noturīgi, sniedzot mums vērtīgas atziņas, kas pastāv cauri laikiem. Kamēr mēs orientējamies mūsu mūsdienu pasaules sarežģītībā, šo filozofisko milžu gudrība kalpo kā mūžīgs ceļvedis mūsu intelektuālajiem un morālajiem meklējumiem.
Atstāj atbildi