Arvien vairāk skolēnu domā par mūsu planētas nākotni. Daudzi pievēršas vides zinātnei. Šī joma izmanto matemātiku un zinātni, lai pētītu dzīvi uz Zemes. Ja tas jūs interesē, karjera vides zinātnē varētu būt jums piemērota.
Ar vides zinātnes grādu jūs varat atrast daudzas darba iespējas. Jūs apgūsit prasmes, kas var radīt labi apmaksātu darbu. Šie darbi ietver vides izpēti, izglītību, ilgtspējību un saglabāšanu.
Vides zinātnes studijas paver durvis uz dažādām jomām. Jūs varētu strādāt vides veselības, fizikas vai ķīmijas jomā. Ir plašs iespēju klāsts, ko izpētīt.
Kādi ir vides zinātnes veidi
Vides zinātne Vides zinātne ir priekšmets, kas pēta, kā Zeme, tās ūdens, gaiss un dzīvās būtnes ir saistītas. Tajā arī aplūkots, kā cilvēki ietekmē šīs lietas, un mēģināts rast risinājumus tādām problēmām kā klimata pārmaiņas un augu un dzīvnieku izzušana. Tagad izpētīsim dažādus vides zinātnes veidus:
1. ekoloģija
Ekoloģija ir saistīta ar to, kā dzīvās būtnes uz Zemes mijiedarbojas. Zinātnieki, kas studē ekoloģiju, saukti par ekologiem, vēlas uzzināt, kā dzīvniekus, cilvēkus un augus ietekmē viņu dzīvesvieta un, savukārt, kā tie ietekmē apkārtni. Tas ir kā izdomāt attiecības starp dažādām dabas daļām.
Ekoloģija nav tikai viena lieta; tas ir daudzu lauku sajaukums. Ekologi izmanto idejas un metodes no bioloģijas, ķīmijas, fizikas un ģeoloģijas. Viņi apvieno visus šos gabalus, lai saprastu, kā mūsu planētas dzīvās un nedzīvās daļas darbojas kopā.
Iedomājieties to kā lielu puzli, kurā katra dzīvā būtne un tās vide ir gabali, kas sader kopā. Aplūkojot šo mīklu, ekologi var atklāt, kā izmaiņas vienā gabalā ietekmē pārējos. Tas palīdz mums uzzināt vairāk par neticamo savienojumu tīklu, kas padara mūsu pasauli tik aizraujošu.
2. Vides ķīmija
Vides ķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta ķīmisko vielu mijiedarbību ar ūdeni, gaisu, augsni un dzīvām būtnēm. Tas ietver tādas apakšnozares kā toksikoloģija, atmosfēras ķīmija un ūdens ķīmija. Ja izvēlaties studēt vides ķīmiju, jūsu kursa darbs ietvers nodarbības un daudzas laboratorijas aktivitātes, koncentrējoties uz vispārējo, fizisko, analītisko un organisko ķīmiju.
Vienkāršāk sakot, vides ķīmija palīdz mums saprast, kā dažādas vielas ietekmē mūsu apkārtni. Neatkarīgi no tā, vai tas ir gaiss, ko elpojam, ūdens, ko dzeram, vai augsne, kas atbalsta augu dzīvi, vides ķīmija sniedz ieskatu ķīmisko vielu un dabas pasaules attiecībās.
Izpētot šīs mijiedarbības, zinātnieki šajā jomā palīdz rast risinājumus vides problēmām un uzturēt planētu veselīgu. Tātad, ja jūs interesē, kā ķīmiskās vielas ietekmē vidi, un vēlaties to pozitīvi ietekmēt, vides ķīmijas studijas jums varētu būt aizraujošs un svarīgs ceļš.
Arī lasīt: Cik grādu jūs varat iegūt?
3. Atmosfēras zinātne
Atmosfēras zinātnēs mēs galvenokārt koncentrējamies uz klimata pārmaiņu un to seku izpēti. Šis lauks ietver Zemes atmosfēras un tās mijiedarbības ar apkārtējo vidi pārbaudi. Studiju laikā jūs atklāsiet, kā izstrādāt modeļus, kas ilustrē atmosfēras cirkulāciju, tās mijiedarbību ar dažādām ķīmiskām vielām un veidus, kā dzīvnieki un cilvēki veicina oglekļa dioksīda emisijas.
Šī zinātnes disciplīna palīdz mums izprast sarežģītās attiecības starp atmosfēras procesiem un globālajām izmaiņām, sniedzot vērtīgu ieskatu faktoros, kas ietekmē mūsu klimatu. Pētījums par Atmosfēras zinātnes ne tikai atklāj mūsu planētas gaisa apvalka noslēpumus, bet arī izgaismo cilvēka ietekmi uz Zemes trauslo līdzsvaru, jo īpaši attiecībā uz oglekļa dioksīda izdalīšanos atmosfērā.
Studējot šo jomu, jūs iegūsit būtiskas zināšanas par sarežģīto savienojumu tīklu, kas veido mūsu klimatu un ietekmē mūsu planētas labklājību.
4. Ģeozinātnes/Zemes zinātne
Ģeozinātnes, kas pazīstamas arī kā zemes zinātnes, apvieno dažādas zinātnes jomas, kas koncentrējas uz Zemi, piemēram, vides augsnes zinātni un ģeoloģiju. Šajā laukā tiek pētīti Zemes un tās atmosfēras fizikālie un ķīmiskie aspekti. Ģeozinātnes pēta dažādas sastāvdaļas, tostarp biosfēru, litosfēru, hidrosfēru un atmosfēru.
Vienkāršāk sakot, ģeozinātnes pēta visu par mūsu planētu — no zemes, pa kuru ejam, līdz gaisam, ko elpojam. Zinātnieki šajā jomā pārbauda augsni, akmeņus, ūdeni un gaisu, lai saprastu, kā tie mijiedarbojas un ietekmē viens otru. Viņi arī pēta daudzveidīgās dzīvības formas, kas apdzīvo Zemi.
Iedomājieties ģeozinātni kā milzu mīklu, kurā zinātnieki apkopo informāciju, lai izprastu visu mūsu planētas ainu. Pētot šīs savstarpēji saistītās daļas, ģeozinātnieki gūst ieskatu procesos, kas veido Zemi un tās vidi. Šīs zināšanas palīdz mums labāk izprast mūsu māju un pieņemt apzinātus lēmumus, lai to aizsargātu un saglabātu.
Piecas galvenās mūsu vides daļas: dažādas Zemes sastāvdaļas
Mūsu vide sastāv no piecām galvenajām daļām, kas darbojas kopā, lai uzturētu dzīvību uz Zemes. Apskatīsim katru no tiem tuvāk.
- Ūdens pasaule - hidrosfēra: Hidrosfēra ietver visu ūdeni uz Zemes virsmas, zem vai virs tās. Tas ietver šķidru ūdeni, kas klāj apmēram 70% no Zemes. Tomēr tikai neliela daļa no tā ir saldūdens, kas atrodams gruntsūdeņos, ezeros un upēs.
- Cieta zeme - litosfēra: Bieži saukta par cieto Zemi, litosfēra ir ārējais slānis, ko cilvēki sauc par mājām. Tas nodrošina mūs ar būtiskiem resursiem, piemēram, minerāliem, pārtiku un degvielu. Litosfēras vissvarīgākā daļa, kas sastāv no garozas un augšējās mantijas, ir augsne, kurā aug augi un no kuras ir atkarīga sauszemes organismu izdzīvošana.
- Gaiss, ko mēs elpojam – atmosfēra: Atmosfēra ir gāzu maisījums, kas ieskauj Zemi un darbojas kā aizsargsega, kas ir būtiska dzīvības pastāvēšanai. Tas ne tikai pasargā mūs no kaitīgiem UV stariem, bet arī nodrošina gaisu, ko elpojam, padarot to par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu.
- Dzīves sfēra – biosfēra: Biosfēra ir ekskluzīvā zona uz Zemes, kurā plaukst dzīvība. Tā ir harmoniska gaisa, ūdens un augsnes kombinācija, kas padara dzīvi iespējamu šajā ierobežotajā telpā. Līdz ar to biosfērai ir būtiska loma mūsu ekosistēmas trauslā līdzsvara uzturēšanā.
- Cilvēku radītas telpas — antrosfēra: Antrosfēra, kas pazīstama arī kā tehnosfēra, ir Zemes daļa, ko cilvēki ir izveidojuši vai mainījuši apdzīvošanai un saimnieciskai darbībai. No pilsētām līdz rūpnieciskajām zonām, antroposfēra demonstrē cilvēka civilizācijas nospiedumu uz planētas.
Vides studiju nozīme
Vides pētījumiem ir izšķiroša loma dažādos attīstības aspektos. Tās plašie principi ir piemērojami galvenajās jomās, tostarp bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanā, piesārņojuma novēršanā un pārvaldībā, kā arī dabas resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
Vides zinātnes joma piedāvā daudzveidīgas karjeras iespējas, padarot to par vērtīgu studiju jomu tiem, kurus interesē pozitīva ietekme. Karjeras izredzes vides zinātnē ietver konsultācijas, nozares, zaļo mārketingu, akadēmiķus, NVO, starptautiskās aģentūras, valdības pozīcijas un zaļo aizstāvību.
Vides zinātnes profesionāļi sniedz ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanā, izstrādā stratēģijas piesārņojuma novēršanai un pārvaldībai, kā arī strādā pie dabas resursu atbildīgas izmantošanas. Vides zinātnes darbības joma ir plaša, atspoguļojot tās nozīmi globālu ar vidi saistītu problēmu risināšanā.
Personas, kas veic karjeru vides zinātnē, var izpētīt dažādas nozares, sākot no konsultācijām uzņēmumiem par ilgtspējīgu praksi un beidzot ar vides apziņas veicināšanu valdības amatos. Šī joma ne tikai risina pašreizējās vides problēmas, bet arī spēlē izšķirošu lomu ilgtspējīgas un videi draudzīgas nākotnes veidošanā. Vides pētījumu nozīmes izpratne ir būtiska indivīdiem, kuru mērķis ir veicināt mūsu planētas un tās iedzīvotāju labklājību.
Arī lasīt: Vai inženierija ir zinātne?
Vides zinātnes izglītības mērķi
Mūsdienu pasaulē mēs saskaramies ar daudzām problēmām, piemēram, sarūkošiem dabas resursiem un klimata pārmaiņām. Lai atrisinātu šīs problēmas, ikvienam ir jāpiedalās rūpēs par vidi, un izglītībai ir izšķiroša nozīme tā sasniegšanā. Vides zinātnes studiju mērķi ir būtiski, lai efektīvi risinātu šos jautājumus:
1. Izpratnes veicināšana: Pirmais solis ceļā uz jebkuras problēmas risināšanu ir tās izpratne. Vides zinātnes mērķis ir veicināt izglītojamo izpratni par aktuālajiem vides jautājumiem un dažādiem vides degradācijas cēloņiem.
2. Zināšanu nodošana: Izglītība ir pamattiesības, un vides zinātnes studiju mērķis ir sniegt izglītojamajiem zināšanas par vidi un tās dažādajām sastāvdaļām.
3. Pozitīvas attieksmes iedvesmošana: Ar zināšanām vien nepietiek; cilvēki ir jāmotivē rīkoties. Vides zinātne cenšas iedvest cilvēkos pozitīvu attieksmi, mudinot viņus aktīvi piedalīties dabas aizsardzībā.
4. Prasmju attīstība: Vides zinātne ir vērsta uz studentu apgūšanu ar praktiskām iemaņām, ļaujot viņiem rast risinājumus esošajām vides problēmām.
5. Līdzdalības veicināšana: Izglītojamie tiek aicināti aktīvi piedalīties aktivitātēs, kas veicina vides aizsardzību. Galīgais mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīt vairāk cilvēku, veicinot efektīvus vides problēmu risinājumus.
Atstāj atbildi