Kādi ir mediju lietotprasmes piemēri? Mūsdienu laikmetā, ko nosaka jauno mediju izplatība, kad tradicionālie informācijas vārti ir maz, medijpratības nozīme ir eksponenciāli augusi. Tagad šīs prasmes ir obligāti jāapgūst personām, sākot no studentiem līdz ekspertiem un žurnālistiem.
Mediju lietotprasme ietver dažādas kompetences, piemēram, spēju atšķirt zinātniskus avotus no nezinātniskiem, analizēt autoru motivāciju un atpazīt loģiskās kļūdas, ko izmanto plašsaziņas līdzekļi, lai izveidotu argumentus, kurus var pakļaut rūpīgai pārbaudei.
Lai uzlabotu savu medijpratību, mēs esam izveidojuši sarakstu ar 15 praktiskiem piemēriem, kas ilustrē tā pielietojumu un kas ir sīkāk aprakstīti tālāk.
Kas ir medijpratība?
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir daudzpusīgs prasmju kopums, kas dod cilvēkiem iespēju iesaistīties, novērtēt, manipulēt ar dažāda veida mediju saturu un pat radīt to. Pamatā mediju lietotprasme veicina kritisko domāšanu un izšķirtspēju, saskaroties ar informāciju mediju vidē. Termins “plašsaziņas līdzekļi” ietver plašu mediju klāstu, piemēram, internetu, filmas, mūziku, radio, televīziju, videospēles un drukātas publikācijas.
Lai tiktu uzskatīts par mediju pratēju, viņam ir jābūt spējai atšifrēt mediju ziņojumus, kas ietver gan satura, gan medija izpratni, caur kuru tas tiek nodots. Turklāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē novērtēt, kā šie ziņojumi ietekmē cilvēka emocijas, domas un uzvedību. Strauji mainīgajā digitālajā laikmetā ir svarīgi arī saprātīgi un atbildīgi sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem, kas ietver mediju satura veidošanu un izplatīšanu.
Papildus šīm pamatprasmēm indivīdi var gūt lielu labumu, apgūstot mediju informācijas lietotprasmi. Šis progresīvais mediju lietotprasmes aspekts ietver ne tikai izpratni par to, kā tiek radīti un izplatīti mediji, bet arī orientēties plašajā dažādās platformās pieejamās informācijas ainavā. Plašsaziņas līdzekļu informācijpratība sniedz indivīdiem rīkus, lai novērtētu avotu ticamību, neobjektivitāti un precizitāti, ļaujot viņiem pieņemt apzinātus lēmumus un spriedumus laikmetā, ko raksturo informācijas plūdi.
Kopumā mediju lietotprasme ir daudzpusīgs prasmju kopums, kas dod cilvēkiem iespēju orientēties sarežģītajā mediju pasaulē, kritiski izvērtēt ziņojumus, ar kuriem viņi saskaras, un atbildīgi iesaistīties plašsaziņas līdzekļos digitālajā laikmetā. Plašsaziņas līdzekļu informācijpratība paceļ šīs prasmes uz nākamo līmeni, ļaujot indivīdiem būt zinošiem patērētājiem un informācijas ražotājiem informācijas bagātā sabiedrībā.
Arī lasīt: 25 labākie kaislību piemēri
Kas ir mediju un informācijas pratība (MIL):
Plašsaziņas līdzekļu un informācijas pratība (MIL) ir visaptveroša pieeja, kuras mērķis ir nodrošināt indivīdiem prasmes analizēt un novērtēt informāciju un medijus, ar kuriem viņi saskaras. Saskaņā ar UNESCO medijpratības un informācijas pratības definīciju tās galvenais mērķis ir dot cilvēkiem iespēju kļūt par aktīviem dalībniekiem savās kopienās un pieņemt ētiskus spriedumus. Ņemot vērā mūsdienu plašsaziņas līdzekļu ainavas sarežģītību, plašsaziņas līdzekļu un informācijas kompetenču iegūšana ir kļuvusi arvien svarīgāka. Neatkarīgi no tā, vai tā ir ziņu avotu ticamības noteikšana vai satura autentiskuma pārbaude, MIL mudina kritiski domāt, izlemjot, kam un kam uzticēties.
Turpiniet lasīt, atklājot dažus no labākajiem mediju lietotprasmes piemēriem.
15 Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes piemēri
Šeit ir 25 piemēri, kas parāda, kā varat novērtēt multivides avota uzticamību.
1. Avota atbilstības novērtēšana, pamatojoties uz savlaicīgumu
- Strādājot ar laika ziņā jutīgu informāciju, piešķiriet prioritāti jaunākajiem pieejamajiem avotiem.
- Akadēmiskajā vidē universitātes parasti mudina studentus izmantot atsauces uz tekstiem, kas publicēti pēdējo desmit gadu laikā.
- Vecākiem avotiem apsveriet savstarpējas atsauces uz jaunākiem materiāliem, lai nodrošinātu, ka informācija joprojām ir precīza.
- Ņemiet vērā, ka dažas mūžzaļās tēmas, lai arī tās ir vecākas, joprojām var būt aktuālas.
- Vienmēr paturiet prātā, ka avota svaigums vien negarantē tā precizitāti.
2. Sēklu avotu izpēte (atbilstība)
Viens no svarīgākajiem mediju lietotprasmes piemēriem ir būtisku avotu izpēte. Lai gan daži avoti laika gaitā var būt novecojuši, tie joprojām var būt vērtīgi. Apsveriet, piemēram, iedziļināties tādos pamattekstos, kādus rakstījuši filozofi, vai reliģiskos rakstos, piemēram, Bībelē; šī klasika var palikt aktuāla.
No otras puses, mūsdienu avoti var piedāvāt šo pamatmateriālu pašreizējās perspektīvas un kultūras rezonanses analīzi.
3. Valūtas atjaunināšanas datumu atpazīšana (svaigums)
Novērtējot teksta valūtu, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai tā sākotnējo publicēšanas datumu, bet arī to, vai tas ir nesen atjaunināts. Pat ja teksts ir vecāks, ja tas ir nesen pārskatīts, tas joprojām var sniegt visjaunāko informāciju, tostarp jaunākos faktus un analīzi. Tas ir īpaši svarīgi nepārtraukti mainīgajā informācijas vidē, kur precizitāte un savlaicīgums ir vissvarīgākie.
Arī lasīt: 26 labākie godīguma piemēri
4. Mērķauditorijas noteikšana atbilstības novērtējumam
Novērtējot avota piemērotību jūsu pētniecības vai informācijas vajadzībām, ir svarīgi ņemt vērā šī avota paredzēto auditoriju. Lai gan avots var aptvert jūs interesējošo tēmu, tas var būt pielāgots konkrētai demogrāfiskai grupai, piemēram, bērniem vai iedzīvotāju nišas apakškopai. Šādos gadījumos sniegtā informācija var nebūt tieši piemērojama jūsu pētījumam vai mērķiem.
5. Kontekstuālās atbilstības izpratne
Kontekstam ir izšķiroša nozīme, novērtējot informācijas atbilstību. Tas, kas sākotnēji var šķist atbilstošs, var ātri zaudēt savu nozīmi, ja to aplūko plašāka attēla kontekstā. Piemēram, apsveriet statistiku par šķiršanās rādītājiem; tas var šķist nozīmīgs, līdz jūs atklājat, ka tas attiecas uz šķiršanos Indonēzijā, kamēr dzīvojat Brazīlijā. Šis krasais kontrasts ģeogrāfiskajā kontekstā var padarīt statistiku neatbilstošu jūsu konkrētajiem apstākļiem.
Tāpēc ir obligāti jāpārbauda konteksts, kurā informācija tiek sniegta. Tas attiecas ne tikai uz statistiku, bet arī uz citātiem un atsaucēm. Īpaši citāti var būt maldinoši, ja tie ir izvilkti no to sākotnējā konteksta. Lai nodrošinātu visaptverošu priekšmeta izpratni, citējot ir svarīgi nodrošināt kontekstu, lai novērstu iecerētā ziņojuma nepareizu interpretāciju vai netīšus izkropļojumus. To darot, mēs veicinām precīzāku un jēgpilnāku informācijas apmaiņu.
6. Avotu veidu novērtēšana — primārais un sekundārais (atbilstība)
Avota veida noteikšanai, neatkarīgi no tā, vai tas ir primārais vai sekundārais, ir izšķiroša nozīme, novērtējot tā autoritāti un uzticamību. Parasti primārajiem avotiem ir lielāka autoritāte nekā sekundārajiem avotiem. Iemesls tam ir to tuvums sākotnējai informācijai vai notikumam. Tā kā mēs attālināmies no primārā avota, informācijas precizitāte un uzticamība samazinās.
Primārie avoti ir tieši saistīti ar apspriežamo tēmu. Tie ir pētniecības vai žurnālistikas izejmateriāli, piemēram, oriģināldokumenti, pirmie liecības un aculiecinieku ziņojumi. Šie avoti piedāvā nefiltrētu, tiešu skatījumu uz notikumu vai tēmu, padarot tos ļoti autoritatīvus.
No otras puses, sekundārie avoti ir primāro avotu interpretācijas vai analīzes. Tie var ietvert rakstus, grāmatas vai pārskatus, kas apkopo, analizē vai sniedz kontekstu primārajai informācijai. Lai gan sekundārie avoti var būt vērtīgi, lai izprastu sarežģītas tēmas, tie pēc būtības ir viena soļa attālumā no primārajiem datiem, kas var samazināt to autoritāti un uzticamību.
7. Autora akreditācijas datu pārbaude (iestāde)
Autora pilnvaru izvērtēšana ir viens no svarīgākajiem medijpratības piemēriem un vēl viens būtisks avota novērtējuma aspekts, īpaši avota autoritātes noteikšanā. Autora kvalifikācija un profesionālā pieredze var būtiski ietekmēt sniegtās informācijas ticamību. Šeit ir daži galvenie apsvērumi:
- žurnālisti: Tiek sagaidīts, ka žurnālisti, īpaši tie, kas strādā cienījamās mediju organizācijās, ievēros stingru žurnālistikas ētiku un standartus. Šajos standartos ietilpst faktu pārbaude, objektīva ziņošana un piegādes caurspīdīgums. Žurnālists ar godīguma un precizitātes pieredzi, visticamāk, veidos autoritatīvu saturu.
- Akadēmiķi: Akadēmiskie autori ir apmācīti ievērot stingrus pētījumu standartus un metodoloģijas. Tiek sagaidīts, ka viņi savā darbā sniegs labi izpētītu, uz pierādījumiem balstītu ieskatu. Akreditācijas dati, piemēram, akadēmiskie grādi, piederība cienījamām iestādēm un recenzētu publikāciju vēsture, palielina viņu autoritāti.
- Pirmā pieredze: Autori, kuriem ir tieša pieredze vai tieša iesaistīšanās priekšmetā, var tikt uzskatīti par autoritatīvākiem. Viņu personīgā iesaistīšanās var sniegt unikālu ieskatu un zināšanas, kas viņu darbam piešķir dziļumu un uzticamību.
Arī lasīt: 15 adaptīvās uzvedības piemēri
8. Iestādes ekspertīzes novērtējums (iestāde)
- Apsverot autora uzticamību, ir svarīgi pārbaudīt, vai viņam ir attiecīgi akreditācijas dati apspriežamajā jomā, jo tas var uzlabot viņu uzticamību.
- Persona patiešām var būt eksperts, taču viņu zināšanām ir jāatbilst tēmai. Piemēram, doktora grāds pedagoģijā nesniedz tiesības autoritatīvi rakstīt par ķīmijas tēmām.
- Lai gan apelācijas autoritātēm dažkārt var stiprināt nepatiesu informāciju (saukta par apelāciju pie autoritātes maldiem), ir ļoti svarīgi saglabāt kritisku skatījumu pat tad, ja runa ir par autoriem vai atsaucēm no šīs jomas ekspertiem.
9. Izdevēja pilnvaru novērtēšana
Novērtējot avota autoritāti, ir svarīgi ņemt vērā izdevēja reputāciju un uzticamību. Autoritāti var noteikt, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, izdevēja kvalitāti un respektablu. Šeit ir divi galvenie faktori, kas jāpatur prātā.
- Kvalitatīvi un cienījami izdevēji: Viens no veidiem, kā novērtēt avota autoritāti, ir skatīties uz izdevēju. Piemēram, ziņu vietne, kurā skaidri redzama ir skaidri definēta redakcionāla politika, visticamāk, būs autoritatīvāka nekā personas personīgais emuārs. Cienījamie izdevēji bieži ir ieviesuši precizitātes, faktu pārbaudes un ētiskas žurnālistikas standartus, kas veicina viņu uzticamību.
- Domēna paplašinājumiem ir nozīme: Vēl viens autoritātes rādītājs ir atrodams vietnes URL domēna paplašinājumā. Piemēram, universitātēm ar .edu domēniem parasti ir lielāka nozīme uzticamības ziņā, salīdzinot ar vietnēm ar .com domēniem. Tas ir tāpēc, ka izglītības iestādēm ir stingri akadēmiskie standarti, un tās tiek uzskatītas par uzticamiem pētniecības un informācijas avotiem.
10. Pārbaudiet vārtsargus (iestāde)
Runājot par satura izplatīšanu, vārtsargi ir svarīgas iestādes, kas ir atbildīgas par kvalitātes un precizitātes standartu ievērošanu. Tradicionāli šie vārtsargi ietver redaktorus, rūpīgus salīdzinošos recenzentus un modras izdevniecības. Viņu galvenais uzdevums ir darboties kā aizbildņiem, rūpīgi pārbaudot saturu, lai novērstu nekvalitatīvas vai faktiski neprecīzas informācijas izplatīšanu.
Tomēr nepārtraukti mainīgajā digitālajā vidē tādas platformas kā Twitter un emuāri darbojas bez tradicionālo vārtsargu klātbūtnes. Lai gan tas veicina atklātu saziņu un demokratizē satura izveidi, tas arī rada bažas par kopīgotās informācijas ticamību. Bez vārtsargiem dezinformācijas, neobjektīvu stāstījumu un nepārbaudītu apgalvojumu risks, kas izplatās nepārbaudīti, kļūst pamanāmāks, uzsverot, cik svarīgi ir zinošiem patērētājiem orientēties plašajā tiešsaistes satura jūrā.
11. Verifikācija, izmantojot salīdzinošo pārskatīšanu (uzticamības noteikšana)
Salīdzinošā pārskatīšana ir būtisks process, kurā cienījams avots rūpīgi novērtē un pārbauda saturu. Šis rūpīgais novērtējums nodrošina satura uzticamību un kvalitāti. Jo īpaši, dubultmaskēti pārskati, ko veic anonīmi eksperti, kuri nezina oriģinālā autora identitāti, ir akadēmisko avotu kvalitātes nodrošināšanas virsotne. Šādi objektīvi novērtējumi atbalsta visaugstākos uzticamības un objektivitātes standartus, pastiprinot zinātniskās informācijas integritāti.
12. Attēla autentiskuma pārbaude (uzticamības novērtējums)
Novērtējot satura uzticamību, jo īpaši gadījumos, kad ļoti svarīgas ir tieši zināšanas, oriģinālo attēlu izmantošana ir ārkārtīgi svarīga. Šie attēli, ko iemūžinājuši paši satura veidotāji, nes autentiskuma svaru. Piemēram, produkta pārskatīšanas kontekstā tādu attēlu iekļaušana, kuros redzams, ka recenzents aktīvi lieto produktu, ne tikai pastiprina pārskata uzticamību, bet arī sniedz taustāmus pierādījumus par viņu tiešo pieredzi. Paļaušanās uz krājuma fotoattēliem vai trešo pušu attēliem var mazināt satura uzticamību.
13. Precizitātes un uzticamības atsauces saraksta pārskatīšana
Avotu citēšana ir viens no svarīgākajiem mediju lietotprasmes piemēriem, jo tai ir izšķiroša nozīme, ļaujot lasītājiem pārbaudīt satura precizitāti, vienlaikus veicinot zinātniskā darba pārredzamību. Ir svarīgi nodrošināt, ka atsauces avoti ir ne tikai pareizi citēti, bet arī nāk no cienījamiem primārajiem avotiem vai akadēmiskiem tekstiem. Šādi rīkojoties, mēs uzlabojam savu atsauču uzticamību, stiprinot mūsu darba uzticamību.
Paļaušanās uz cienījamiem avotiem nostiprina mūsu pētījumu vai argumentu pamatu, padarot tos stabilākus un uzticamākus. Tādējādi rūpīga uzmanība atsauču kvalitātei un izcelsmei ir būtiska, lai saglabātu akadēmiskā vai informatīvā satura integritāti.
Arī lasīt: 30 vecāku atsauksmju piemēri skolotājiem
14. Citēto pierādījumu precizitātes novērtēšana:
Novērtējot informācijas ticamību, ir ļoti svarīgi pārbaudīt sniegtos citātus, kuros var būt ietverti dati un pirmie citāti. Šīs atsauces kalpo kā līdzeklis, lai pamatotu sniegto datu precizitāti. Pareizi citēti pierādījumi ne tikai piešķir ticamību informācijai, bet arī ļauj lasītājiem izsekot avotiem, veicinot pārskatāmību un uzticēšanos sniegtajai informācijai. Šī prakse ir būtiska, lai nodrošinātu satura precizitāti un integritāti.
15. Veltiet brīdi, lai pārdomātu personiskos aizspriedumus un precizitātes nozīmi.
Lai veicinātu visaptverošāku skatījumu, ir svarīgi dažādot lasīšanas avotus. Sargieties pret apstiprinājuma aizspriedumiem — kognitīvām slazdām, kurās tiek patērēts tikai saturs, kas atbilst jau esošajiem uzskatiem. Aktīvi meklējot informāciju no dažādiem avotiem, jūs ne tikai uzlabojat savu izpratni, bet arī samazinat neobjektīvu viedokļu veidošanās risku, pamatojoties uz selektīvu pakļaušanu apstiprinošiem viedokļiem. Izkopiet atvērtu prātu, izmantojot dažādus lasīšanas paradumus, lai sasniegtu lielāku precizitāti savā izpratnē par pasauli.
Secinājumi
Mūsdienu digitālajā laikmetā mediju lietotprasme ir kļuvusi par neaizstājamu prasmi. Tas ir būtiski, lai pārvietotos ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, laikrakstos, bet arī plašajā jauno un sociālo mediju platformu ainavā. Neatkarīgi no tā, vai tiek patērēta informācija no cienījama ziņu kanāla, personīga emuāra, YouTube videoklipa vai vienkārša tvīta, spēja kritiski novērtēt un interpretēt mediju saturu ir vissvarīgākā, un šajā rakstā parādīto mediju lietotprasmes piemēru mērķis ir palīdzēt. tu to dari.
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme dod indivīdiem iespēju atšķirt uzticamus avotus un dezinformāciju, identificēt aizspriedumus un izprast mediju iespējamo ietekmi uz sabiedrību. Pasaulē, kas kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīta, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšana ir ļoti svarīga informētam pilsoniskam un atbildīgam informācijas patēriņam.
Ieteikumus:
- 10 patriotisma piemēri
- Uzvedības piemēru saraksts psiholoģijā
- 10 pilnveidojošu mēģinājumu piemēri
- 10 apstiprinošu darbību piemēri
- 12 ārējās motivācijas piemēri
Atstāj atbildi